Iecavnieka kaņepju pavalgs
Pastāv uzskats, ka veselīgākais kaņepju ēdiens ir kaņepju staks, tautā saukts arī par kaņepju sviestu. Tas satur gan taukvielas, gan olbaltumvielas, gan ogļhidrātus, gan šķiedrvielas. Kaņepju staks ir apgrauzdētas un samaltas vai piestā sagrūstas kaņepju sēklas.
Iecavnieks ražotā kaņepju staka nosaukums ir ”Kaņepju pavalgs”. Tā sastāvā ietilpst samaltas kaņepju sēklas, rapšu eļļa un nedaudz sāls.
Kaņepju sēklas satur daudz augu olbaltumvielu, aminoskābes, šķiedrvielas, ogļhidrātus, kā arī kalciju, kāliju, magniju, fosforu u.c. savienojumus, kā arī eļļu, kuras sastāvā ir organismam vērtīgās nepiesātinātās taukskābes omega-3 un omega-6.
Kaņepju sēklas var lietot veselas, diedzētas, samaltas, kā arī taisīt no tām pienu.
Lai organisms maksimāli spētu uzņemt kaņepju sēklās esošās vērtīgās uzturvielas, vislabāk tās uzturā lietot sasmalcinātas.
Kaņepju sēklām piemīt plašas ārstnieciskās īpašības. Tās stiprina imunitāti, tīra artērijas, neļaujot uzkrāties holesterīna plāksnītēm. Mazina stresu, noņem bezmiegu. Tās lieto pret vielmaiņas traucējumiem. Kaņepju lietošana uzturā veicina laktāciju jaunajām māmiņām. Savukārt bērniem kaņepju sēklu iekļaušana uzturā veicina augšanu, jo rada apetīti, dod vitalitāti un spēku.
Kaņepes ir sens kultūraugs, tā dzimtene ir Āzijas dienvidi. Latvijā kaņepes ienākušas pa karavānu ceļiem jau 8. gadsimtā. Senatnē tās izmantoja daudzveidīgāk nekā mūsdienās – gan kā šķiedru tekstilizstrādājumiem, gan pārtikā, gan medicīnā. Mūsu senčiem kaņepju sēklas bija viens no galvenajiem olbaltumvielu avotiem gavēņa laikā gaļas un piena vietā. Kādu laiku to audzēšana un izmantošana bija atstāta novārtā. Bet pēdējā laikā, rūpējoties par ekoloģiskās vides uzlabošanu un saglabāšanu, sējas kaņepes audzē visā pasasulē. Pieprasījums pēc dabiskām šķiedrām palielinās. Pēdējos gados arī Latvijā attīstās kaņepju audzēšana.
„Iecavnieks&Co” kaņepju pavalgs nesatur THC jeb narkotiskās vielas, kas ir kaņepju zaļajās daļās.
